|
Noteiktā nekustamā īpašuma tirgus noslēgtība un operatīvais pieejas trūkums informācijai piespiež māklerus šodien meklēt jaunus saskarsmes ceļus. Un, ja pasaules līmenī šie ceļi tiek atrasti - runa ir par Internetu, - tad tādā gadījumā Latvijā šis process pagaidām atrodas aizsākšanas stadijā.
Konsultēja Vitālijs VASECKIS, kompānijas Baltic Consultants prezidents (www.realestateinform.com)
Nauda vai analītika?
Par visattīstītākiem interneta resursiem nekustamā īpašuma jomā tiek uzskatīti amerikāņu un, lai cik neizprotami, arī krievu resursi. Pie tam - pēdējie pēc apmeklētāju skaita pat pārspēj amerikāņus.
Krievijas nekustamo īpašumu tirgus jau vairākus gadus dzīvo pēc rietumu principa: ja jūs nepiedalieties Internetā, tātad Jūs zaudējiet nozīmīgu daļu klientu. Bez tam krievu tautības cilvēki (pirmkārt, runa ir par galvaspilsētām - Maskavu, Sankt-Pēterburgu) ir gājuši tālāk: piepildījuši formālās datu bāzes (listingus) lieliskiem analītiskiem resursiem. Krievijas saitos mākleris-iesācējs atradīs visu, kas viņam būtu nepieciešams darbam: kā izveidot savu saitu, kā sarunāties ar klientu, kādas kļūdas ir pieļaujamas, kur cenas aug un kur savukārt tās krīt.
Noslēdzošo pozīcija
Ir saskaitīts, ka pieprasījums pēc "real estate" angļu valodas saitos aizņem 28/29-o vietu, bet pieprasījums pēc "недвижимость" krievu valodas saitos- 30/32-o vietu. Kas tad notiek Latvijā? Izanalizējot visus esošos katalogus, topus, resursu sarakstus lv-tīklos var konstatēt, ka nekustamo īpašumu saiti pat neietilpst 50 pirmajos nosaukumos. Labi, ja kādam ir izdevies iekļūt vismaz pirmajā simtniekā.
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū esošos interneta-resursus var nosacīti dalīt četrās kategorijās:
- nekustamo īpašumu kompāniju produkti;
- universālie produkti, kuri dod kopēju priekšstatu par situāciju tirgū;
- profesionālās apvienības (Latvijā tādas ir 2 - asociācija LANIDA un NIMA );
- produkti, kuri piedāvā oficiālus datus (birokrātiskie resursi).
Kompānijas lappuses
No tirgū reģistrētajām vairāk kā 500 nekustamā īpašuma kompānijām, reāli darbojas ap 300, bet savukārt Internetā piedalās 70. Kā likums, saita mērķis ir pašas kompānijas un nevis piedāvāto objektu virzība. Vairākumam "mājas lapa" - tikai iespiestu bukletu attēlošana kompjūterveidā. Proti, Internets nepapildina, bet dublē nekustamo īpašumu firmu iespiesto reklāmu. Šeit arī rodas izplatītais viedoklis par to, ka reklāma, kas izvietota tīklā, nenes vēlamo peļņu un neattaisno ieguldītos līdzekļus.
Pirmkārt, Interneta saitu popularitāte ir atkarīga no apmeklētāju daudzuma. Ja informācija mēnešiem (arī gadiem) netiek atjaunota, izredzes, ka potenciālais klients apmeklēs šo lapu vēlreiz, nav nekādas. Vairumam nekustamo īpašumu lapu, kas izvietotas Latvijas Interneta tīklā, vidējais apmeklējums ir: 5-10 cilvēki dienā. Līderi, kuri ietilpst pirmajā pieciniekā (piemēram, latio.lv un ober-haus.lv), var lielīties ar 30-50 apmeklētājiem. Dotais fakts visdrīzāk ir izksaidrojams ar saitu zemo informativitāti, nevis ar Latvijas lietotāju neieinteresētību.
Universālie resursi
Lv-tīklā universālo informācijas resursu nav daudz - apmēram 5. Starp tiem ir tikai divi, kuri specializējas tieši uz nekustamo īpašumu - realestateinform.com un jums.lv. Pie tam pirmais no minētajiem ir izvēlējies ceļu, kā rezultāts ir pilnvērtīga saita ar universālu datu bāzi izveidošana, kas apvieno visu pārdevēju (uzņēmumu un privāto personu) piedāvājumus, iekļaujot analītiku, apskatus un komentārus.
Oficiāla informācija
Nepieciešamo informāciju var iegūt arī no birokrātiskiem resursiem (Valsts Zemes dienesta, Privatizācijas komisijas un citām datu bāzēm). Iepriekšminēto datu bāzu dati ir nemainīgi un vairāk interesē profesionāļus. Pie tam šādu portālu veidotāji nav nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki, tādējādi arī to uzdevums nav sava produkta virzīšana. Pie šīs kategorijas var pieskaitīt arī nesen izveidoto Nekustamo īpašumu darījumu reģistru. Kaut arī tas atrodas nedaudz savrup, produkts pats par sevi ir ļoti interesants, bet atkal tiek fiksēts nemainīgs attēls - darījumi, kas tiek oficiāli noformēti birokrātiskās instancēs. [atpakaļ]
Irina SJARKI
"Bizness&Baltija"
|